Gaiss, lai arī neredzams, ir būtiska mūsu dzīves sastāvdaļa, kas mūs ieskauj katru dienu. Lai gan mēs to uzskatām par pašsaprotamu, gaisa sastāvam un kvalitātei ir būtiska ietekme uz mūsu labsajūtu. Mēs esam apkopojuši 10 interesantus faktus par gaisu, kurus jūs visticamāk nezinājāt.
1. Gaiss nav vienkārši gaiss
Gaiss, kas šķietami ir bez svara un krāsas, ir sarežģīts gāzu maisījums, kam ir izšķiroša nozīme dzīvības uzturēšanā. Gaiss, ko mēs ieelpojam, sastāv no dažādu gāzu maisījuma, tostarp 78 % slāpekļa (N2), 20 % skābekļa (O2), 1 % cēlgāzu, 0,03 % oglekļa dioksīda (CO2) un 0,97 % ūdens tvaiku (H2O). Šis trauslais gāzu līdzsvars nodrošina optimālus apstākļus dzīvībai uz Zemes, ļaujot mums ieelpot skābekli, kas baro mūsu organismu.
2. No kurienes rodas gaiss
Gaiss galvenokārt rodas no Zemes atmosfēras - gāzu slāņa, kas apņem planētu un ko vietā notur gravitācijas spēks. Atmosfēra ir nepārtrauktā kustībā tādu iemeslu dēļ kā temperatūras atšķirības un Zemes rotācija. Vējus rada gaisa masu kustība, ko ietekmē saules siltums un virsmas īpatnības. Lai gan cilvēka darbības var radīt piesārņojumu, gaiss joprojām ir ļoti svarīgs dzīvībai, nodrošinot skābekli un regulējot klimatu un laikapstākļus.
3. Lai izdzīvotu, mums ir nepieciešami augi
Augi fotosintēzes procesā rada skābekli un attīra gaisu. Tas palīdz regulēt oglekļa dioksīda līmeni un nodrošina skābekli cilvēkiem un citiem organismiem. Lai uzturētu veselīgu vidi un atmosfēru cilvēkiem, mums ir vajadzīgi augi, tāpēc to aizsardzība un saglabāšana ir ļoti būtiska.
4. Pilsētas ar visvairāk piesārņoto gaisu
92 % pasaules iedzīvotāju nav pieejams tīrs gaiss. Deviņi no desmit cilvēkiem elpo piesārņotu gaisu. 2022. gada janvārī starp pasaules piesārņotākajām pilsētām bija Deli, Pekina, Lahora, Daka un Kalkuta. Šo pilsētu centros sliktu gaisa kvalitāti veicina rūpnieciskās emisijas, transportlīdzekļu izplūdes gāzes un lauksaimniecības produktu dedzināšana.
5. Gaisa kvalitāte iekštelpās
Lai gan ziņu virsrakstos bieži lasām par āra gaisa piesārņojumu, gaisa kvalitāte iekštelpās ir problēma, kas mūs ietekmē katru dienu, turklāt par to bieži netiek runāts. Iekštelpās var būt tādas piesārņojošas vielas, kuras ietekmē elpceļu veselību. Gaisa kvalitātes uzraudzība un uzturēšana iekštelpās kļūst aizvien svarīgāka, līdz ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas radīti, lai nodrošinātu mūsu labklājību. Gaisa kvalitātes sensori ir kļuvuši par neaizstājamiem palīgiem, lai nodrošinātu informāciju reāllaikā. Šī tehnoloģija ļauj privātpersonām un uzņēmumiem radīt veselīgāku apkārtējo vidi mājās un birojos.
6. Pirmie gaisa kvalitātes sensori
Bažām par gaisa piesārņojumu pilsētās pieaugot, 20. gadsimtā cilvēki sāka meklēt veidus, kā izmērīt gaisa kvalitāti. Sākotnējie centieni balstījās uz vienkāršiem mērījumiem, piemēram, dūmvadu augstumu un vizuāliem novērojumiem. Pagājušā gadsimta 50. un 60. gados parādījās modernākas kontroles tehnoloģijas, kā rezultātā tika izveidoti pirmie kontroles tīkli pilsētās visā pasaulē. Šajos tīklos piesārņojošo vielu mērīšanai izmantoja tādus instrumentus kā gaisa paraugu ņemšanas ierīces un gāzu analizatorus. Attīstoties elektronikai un sensoru tehnoloģijām, pārvietojamie gaisa kvalitātes sensori kļuva pieejamāki. Tas veicināja izpratni par gaisa piesārņojumu telpās. Pateicoties šīm agrīnajām ierīcēm, radās mūsdienīgas gaisa kvalitātes uzraudzības iespējas, kas ļauj mums gaisa kvalitāti mērīt mūsu mājās un birojos, kā arī proaktīvi rīkoties, lai kopumā uzlabotu gaisa kvalitāti.
7. Gaisa fizika
Vai zinājāt, ka eksistē gaisa fizika? Tajā galvenā uzmanība pievērsta gaisa īpašībām un reakcijai Zemes atmosfērā. Tā ietver, piemēram, gāzes likumus, kas apraksta spiediena, tilpuma un temperatūras reakcijas gāzu starpā. Plūsmu dinamika ir vēl viens aspekts, kas saistīts ar gaisa plūsmas modeļu un turbulences izpēti. Gaisa fizika ir ļoti svarīga aerodinamikā, meteoroloģijā un izpratnē par laikapstākļiem. Tas palīdz prognozēt laikapstākļus un analizēt klimata dinamiku.
8. Atmosfēras spiediena nemanāmā ietekme
Vai kādreiz esat aizdomājušies, kāpēc mēs nejūtam milzīgo Zemes atmosfēras svaru? Atmosfēras spiediens jeb gaisa molekulu radītais spēks rada līdzsvaru, kas ļauj mums pastāvēt, netiekot saspiestiem. Jūras līmenī atmosfēras spiediens ir aptuveni 14,7 mārciņas uz vienu kvadrātcollu, kas nodrošina ideālus apstākļus dzīvei, kādu mēs to pazīstam.
9. Karsts gaiss paceļas augšup
Atklājums, ka karsts gaiss ir vieglāks par aukstu gaisu, vēstures gaitā ticis piedēvēts dažādiem zinātniekiem. Aristotelis šo parādību pamanīja jau antīkajos laikos, bet Roberts Boils (Robert Boyle) un Žaks Čārlzs (Jacques Charles) sniedza nozīmīgu ieguldījumu šajā parādībā 17. un 18. gadsimtā. Šis princips ir ļoti svarīgs gaisa balonos, jo siltuma saglabāšana balona iekšpusē ir būtiska, lai balons noturētos virs ūdens. Gaisa balonu 18. gadsimtā izgudroja divi brāļi no Francijas – Žozefs Mišels (Joseph-Michel) un Žaks Etjēns Montgolfjē (Jacques-Étienne Montgolfiers). Viņu novatoriskā darba rezultātā 1783. gada 4. jūnijā Anonē, Francijā, notika pirmais veiksmīgais gaisa balona lidojums. Šis vēsturiskais notikums aizsāka pilotējamus gaisa balonu lidojumus, kā arī lika pamatus modernās aviācijas attīstībai.
10. Koku nozīme gaisa kvalitātes nodrošināšanā
Mežus bieži dēvē par mūsu planētas plaušām. Kokiem ir būtiska nozīme gaisa kvalitātes uzturēšanā, jo fotosintēzes laikā tie absorbē oglekļa dioksīdu un izdala skābekli. Tie samazina gaisa temperatūru, izmantojot procesu, ko sauc par evapotranspirāciju un ēnas veidošanu. Tāpēc nav brīnums, ka tādās pilsētās kā Singapūra, kurās ir karsts klimats, kokus stāda pat uz ēku jumtiem.
